Ko darīt smaganu iekaisuma gadījumā?

Smaganu iekaisums jeb gingivīts ir viena no izplatītākajām mutes dobuma saslimšanām. Daudzi par to pat nenojauš un nevelta pienācīgu uzmanību tā ārstēšanai un profilaksei.

Kas ir gingivīts un kāpēc tas rodas?

Gingivīts jeb smaganu iekaisums ir mutes dobuma gļotādas saslimšana. Ja gingivīts netiek ārstēts, tad sākas parodontoze jeb periodontīts, kad ieskaisums skar ne vien smaganas, bet arī kaulu. Parasti gingivīts rodas nepietiekamas zobu higiēnas dēļ – zobi netiek pienācīgi iztīrīti un uz tiem atsevišķās vietās ilgāku laiku krājas zobu aplikums. Zobu aplikums satur daudz baktēriju un izraisa smaganu iekaisumu.

Gingivīta pazīmes

Gandrīz vienmēr vienīgais gingivīta simptoms ir smaganu asiņosana pēc zobu tīrīšanas. Taču galvenās gingivīta pazīmes ir:

● smaganu apsārtums-smaganu krāsa mainās no gaiši rozā uz sārtu;
● smaganu pietūkums;
● nepatīkams aromāts vai nepatīkama garša mutes dobumā;
● smaganu asiņošana, ko var novērot tīrot vai diegojot zobus.

Ko darīt gingivīta (smaganu iekaisuma) gadījumā?

Laicīgi pamanīts gingivīts ir viegli ārstējams. Ja tiek novērota kāda no iepriekš pieminētajām pazīmēm, steidzami būtu jādodas pie zobu higiēnista. Higiēnists ir speciālists, kurš veic profesionālu mutes dobuma higiēnu. Procedūras laikā higiēnists veiks zobu aplikuma un zobakmens noņemšanu un pēc procedūras dos individuālus ieteikumus turpmākai zobu kopšanai mājas apstākļos. Ja gingivīts netiek ārstēts, tad sākas periodontīts. Ar tā ārstēšanu nodarbojas periodontologi.

Gingivīta profilakse ir regulāra un rūpīga mutes dobuma kopšana – zobi ir jātīra vismaz divas reizes dienā, iztīrot visas to virsmas un spraugas, noteikti neaizmirstot arī par mēli.

Pēc tīrīšanas ar zobu birsti ir ieteicama zobu diegošana.

Papildus var lietot arī kādu no mutes skalojamiem līdzekļiem. Vismaz reizi pusgadā ir jāveic profesionāla mutes dobuma higiēna. Tas ir drošs veids kā var izvairīties no gingivīta un tā izraisītajām nepatīkamām sekām!

Izsaki savas domas