Plastmasas zobu kroņi. Plastmasas kroņus izmanto tikai kā pagaidkroņus. Pastāvīgai lietošanai tie neder, jo plastmasas slodzes izturība ir zema. Plastmasa ir porains materiāls, tāpēc, ilgstoši lietojot, plastmasa maina savu krāsu un paliek dzeltenāka, tumšāka.

Stikla šķiedru zobu kroņi. Stikla šķiedru kroņi pēc būtības ir ilgstošas lietošanas pagaidkroņi. Tie ir plastmasas kroņi, kas satur stikla šķiedras. Stika šķiedras uzlabo kroņu slodzes izturības rādītājus.

Lietie zobu kroņi. Lietie kroņi tiek izgatavoti no metālu sakausējuma. Parasti sakausējumu galvenās sastāvdaļas ir hroms un kobalts (sudraba krāsas kroņi) vai zelts (zelta krāsas kroņi). Lietus kroņus pamatā izmanto sānu zobu atjaunošanai ekonomisku apsvērumu dēļ. Šie kroņi nav estētiski, taču ir ļoti izturīgi, līdz ar to, tie pilda tikai funkcijas atjaunošanas un sakodiena stabilizācijas funkciju.

Metālkeramikas zobu kroņi. Metālkeramikas kroņiem apakšā ir metāla karkass un virsū keramika. Metāla karkass nodrošina izturību, bet keramika – estētiku. Metālkeramikas kroņi ir visbiežāk izgatavotais zobu kroņu veids. Šo kroņu estētika ir pieņemama, taču mūsdienās tos cenšas neizmantot priekšējo zobu restaurācijai piesmaganu daļas estētikas dēļ. Metāla karkasa mala var spīdēt cauri smaganai un radīt zilganu toni. Kroņa piesmaganu daļā keramikas slānis ir plāns, tāpēc kroņa krāsa ir opakaina-pieņemama, taču nav ideāli estētiska. Sānu zobu piesmaganu daļas parasti nav redzamas, tāpēc metālkeramikas kroņus plaši izmanto sānu zobu rajonā.

Keramikas zobu kroņi. Keramikas zobu kroņi ir estētiski, taču trauslāki par citiem kroņu veidiem. Tos izmanto priekšējo zobu atjaunošanai, kuru funkcija ir nokost barību, neviss to sakošļāt.

Galvanokeramikas zobu kroņi. Galvanokeramikas kroņi ir līdzīgi metālkeramikas kroņiem, taču to karkass ir pārklāts ar plānu zelta slāni, kas uzlabo estētiku radot dabiskāku zobu izskatu. Šos kroņus izmanto priekšzobu restaurācijai.

Cirkonija zobu kroņi. Cirkonija kroņi ir gan estētiski, gan izturīgi. Optimāls risinājums gan priekšējo, gan sānu zobu restaurācijām. Šie kroņi ir universāli. Ir divas šo kroņu izgatavošanas tehnoloģijas. Cirkonija kroņi var būt izgatavoti no cirkonija oksīda karkasa, kuram virsū tiek uzklāta keramika vai arī pilnībā tikt veidoti no cirkonija oksīda. Cirkonija-keramikas kombinācija nodrošina augstu precizitāti un perfektu estētiku, tāpēc visbiežāk izgatavo tieši šo cirkonija kroņu veidu. Tīrā cirkonija kroņi ir ārkartīgi cieti un izturīgi, taču izskatās mazāk dabiski nekā keramika, tāpēc tos lieto retāk. No metālkeramikas cirkonija kroņus atšķir augsta precizitāte un perfekta estētika. Augstu precizitāti nodrošina digitālās tehnoloģijas izmantoša šo kroņu izgatavošanā. Šie kroņi ir vieglāki par metālkeramiku.

*Sabiedrībā vēl no vecajiem laikiem ir saglabājies stereotips, ka zobu kroņi ir neērti. Šis mīts ir radies tāpēc, ka agrāk tika plaši pielietoti “štancētie zobu kroņi”. Tie ir standartizēti zobu kroņi, kas netiek pielāgoti katra cilvēka zobu īpatnībām. Tieši šī iemesla dēļ tie var izraisīt diskomfortu, tāpēc zobārstniecībā vairs netiek pielietoti.

Protezēšanas procedūras aizņem daudz laika, tāpēc vizītes ir iepriekš jāsaplāno. Vizīšu skaits parasti ir no divām līdz četrām. Starp vizītēm ir 2-4 darba dienas, kas ir nepieciešamas zobu tehniķiem, lai paveiktu noteiktu kroņa izgatavošanas etapu.

Pirmā vizīte parasti ir konsultācija. Vizītes laikā zobārsts veic izmeklēšanu (vizuāla apskate un rentgenizmeklēšana), sniedz informāciju par nepieciešamām procedūrām, ārstēšanas gaitu un izmaksām, kā arī palīdz izvēlēties piemērotu zobu kroņu veidu. 

Kroņu izgatavošana var aizņemt no 2 dienām līdz 3 nedēļām.

Otrajā vizītē zobs, kuram tiek plānots kronis, tiek noslīpēts, un uz tā tiek uzlikts pagaidu kronis. Ārsts noņem nospiedumus, ko vēlāk aizsūta uz zobu tehnisko laboratoriju. Trešā un ceturtā vizītē notiek laikošana. Laikošanas ir nepieciešamas, lai pārbaudītu precizitāti, krāsu un sakodienu. Piektajā vizītē kroni parasti cementē. Ja ir bojāta liekākā daļa no zoba un trūkst audu, uz kuriem var fiksēt kroni, tad zobam tiek taisīta sakņu inleja. Tā tiek iecementēta zoba saknē un rada pamatu, uz kura var uzlikt kroni. Inleja pārnes košļāšanas slodzi uz zoba sakni. Sakņu inlejas izgatavošanai parasti ir nepieciešamas 2 vizītes. Pirmā vizītē zobārsts noņem nospiedumu, otrā-iecementē inleju.

Pagaidu kroņiem ir gan estētiska, gan smagas veselību uzturoša funkcija.

Daudzi pacienti uztraucas, ka kroņu izgatavošanas laikā viņiem nāksies staigāt ar noslīpētiem zobiem, taču mūsdienās zobārsts vienmēr palaiž pacientu uz mājām ar pagaidu zobiem.

Kroņa kalpošanas ilgums katram cilvēkam var atšķirties (no 5-25 gadiem). To ietekmē sakodiens, smaganu veselības stāvoklis, higiēna un cilvēka ikdienas paradumi. Piemēram, bruksisms jeb zobu griešana rada papildus slodzi uz zoba kroni, tādos gadījumos būtu ieteicams lietot zobu kapes.

Kroņi, tāpat kā īstie zobi, ir regulāri jātīra, starp tiem ir jālieto zobu diegs.